Afiša (27. apr - 3. maijs)
Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Zinātnes kafejnīcā meklēsim atbildi – vai latvieši ir tikai dziedātāju tauta?

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Izglītība Pedagogiem Zinātnes kafejnīcā meklēsim atbil...

2018. gada 11. aprīlis

Dziesmu svētki – tā ir tradīcija, kas, sekmējot tautas garīgo atmodu, aizsākusies pirms diviem gadsimtiem, turpinājusies pie dažādām valsts varām, iekļauta UNESCO meistardarbu sarakstā – tradīcija, kas tiek uzturēta ikdienā un savas nepārtrauktās darbības kulmināciju piedzīvo ik pēc pieciem gadiem – grandiozā tautas kopā sanākšanā, ko izjūtam kā tautas identitātes un kultūras manefestāciju.

Varētu jautāt – vai latvietim dziedāšana, arī dejošana, ir šūpulī ielikta kā tāds augstāks nolēmums jau no piedzimšanas – “Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju”, vai tautā iekodēta izdzīvošanas gudrība, vai ir arī aspekti, par kuriem dziedot un dejojot neaizdomājamies?  Nāc un uzzini Zinātnes kafejnīcā kopā ar LU pētniekiem!

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore Dr. philol. Dace Bula priekšlasījumā "Laiks ārpus laika: Dziesmu svētki svinēšanas kultūras kontekstā" raudzīs interpretēt Dziesmu svētkus no plašāka svinēšanas kultūras skatupunkta – cik lielā mērā tie ir identitātes rituāls, ar ko ikreiz atgriežamies nācijas radīšanas brīdī – 19. gadsimta nogalē, kad vienkopus sapulcinātie dažādu novadu zemnieki pirmoreiz pārtapa dziedošajos latviešos. Un cik šajos svētkos ir citu – spēles, karnevāla, izklaides u.c. –   elementu. 

Dr. sc. soc. Dagmāra Beitnere-Le Galla, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, skatot Dziesmu svētku vēsturiskos aspektus – moderno nāciju veidošanās laikmetu, kad daudzviet Eiropā kopības sajūtas veidošanai izmantoja muzicēšanu un koru kustību, secina, ka latviešu pašapziņas veidošanai dziedāšana korī līdz mūsdienām saglabājusies kā iekonservējusies tradīcija, rosinot pārdomāt – vai Dziesmu svētki nav kā sava veida sociālās derības atjaunojums katrus piecus gadus, un vai G. Merķeļa doma, "ka tauta, kura dzied, nav bīstama" neliek mums palūkoties kritiski uz vienu no mūsu svarīgākām pašizpratnēm – “Vai esam TIKAI dziedātāju tauta”?

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, mūzikas sociologs Dr. sc. soc. Jānis Daugavietis ar tēmu “Dziesmu svētki – latviešu Olimpiskās spēles” rosinās dalībniekus padomāt, vai dižākajiem Latvijas kultūras svētkiem nepieciešama tik liela koncentrēšanās uz rezultātu kā sportā: “Svētku lieluzvedumi ar savu masveidību, grandiozitāti un krāšņumu liek Dziesmu svētkus salīdzināt ar mūsdienu olimpiādēm. Tie ir ne tikai parāde, atklāšanas un noslēguma ceremonijas, bet arī sacensības. Sacensības koru karos, sava novada salīdzināšana ar citiem novadiem, dziesmotās Latvijas izrādīšana pasaulei,” jautājot: “Cik lielā mērā šāda koncentrēšanās uz rezultātu un kvalitāti ir savietojama ar Dziesmu svētku ideju, kuras centrā drīzāk ir tautas vienošana.”

Pasākumā ar muzikālu sveicienu piedalīsies LU sieviešu koris “Latve” un kora mākslinieciskā vadītāja – diriģente un pedagoģe, Mg. sc. educ. Ilze Feldmane, kas diskusijā paudīs arī savu – Dziesmu svētku dalībnieka – viedokli.

Zinātnes kafejnīcu vadīs Dr. biol. Juris Šteinbergs 

Ko tev nozīmē Dziesmu svētki – vai tas ir spēks tavai dvēselei, svētki vai sacensība, vai tā ir tautas kopības, vienotības un nacionālās identitātes demonstrēšana, vai… Nāc un piedalies diskusijā! Laipni aicināti visi interesenti – studenti, pētnieki, Dziesmu un deju svētku dalībnieki, rīkotāji, skatītāji un citi.

"Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu.

Pasākumu rīko LU Komunikācijas un inovāciju departaments un Zinātnes departaments.

Ieeja pasākumā – bez maksas! Turklāt pirmajiem 50 apmeklētājiem sulas glāze par brīvu.

 

Informāciju sagatavoja:

Ilze Tumulkāne

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

E-pasts: ilze.tumulkane@lu.lv, info@lu.lv

 

Par Latvijas Universitāti 

Latvijas Universitātes vairāk nekā 130 īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs, 19 institūtos, divās koledžās un astoņās filiālēs reģionos strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

 
 
 
Pēdējo reizi atjaunota 26.aprīlī, 2018, 16:05
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
www.iksd.riga.lv