11. augustā, tieši simts dienas pirms Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas, visā Latvijā un pasaulē pakalnos, jūru un upju krastos, pilsdrupu estrādēs, parkos un pļavās notiks Simtgades zaļumballes.
Tām gatavojas dejotāji, lauku kapelas, orķestru muzikanti, ziņģētāji un tautas mūzikas ansambļi vairāk nekā 140 vietās visos Latvijas novados, kā arī Krievijā, Omskas apgabala Taras rajona Augšbebru ciemā, un Īrijā, Lough Ramor Camping Virdžīnijā.
Ar Līgatnes pūtēju orķestra spēlētajām skanīgākajām zaļumballes ziņģēm un topošā deju uzveduma „Abas malas” mākslinieku izdejotajiem deju soļiem 26. jūlijā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā pieteikta lielā Simtgades zaļumballe. Līdz 11. augustam vēl gana laika sagatavoties, un labs palīgs zaļumballes tradīciju gudrībās var izrādīties nule klajā laistā pētnieku grupas SERDE Zaļumballes burtnīca.
“Lai arī sākotnēji rīkot zaļumballes par godu valsts simtgadei mudinājām Latvijas pašvaldības, esmu gandarīta, ka laika gaitā ir pievienojušās arī vairākas privātas un uzņēmēju iniciatīvas. Simtgades zaļumballes notiks arī pilsētas svētku, teātra festivālu un tautas mūzikas pasākumu ietvaros. Šī tradīcija ir dzīva, koša un pilnasinīga, un tas ir vēl viens lielisks ceļš, kā pētīt sava novada vēsturi, saliedēt kopienu un svinēt Latvijas simtgadi,” uzsver kultūras ministre Dace Melbārde.
Vairākās pilsētās un novados – piemēram, Rēzeknes, Alūksnes, Daugavpils, Kandavas, Gulbenes, Tukuma novados – Zaļumballes norisināsies pat vairākās vietās.
Daudzviet zaļumballes tiks ieskandinātas ar īpašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Tā Brocēnos no 5. līdz 11. augustam norisināsies plenērs “Industriālā māksla Brocēnos”, kura ietvaros četri mākslinieki radīs četras skulptūras, kas tiks atklātas 11. augustā, un arī danči notiks pie šīm skulptūrām un māju pagalmos. Savukārt Jaunmārupes dabas parkā pie ūdenstilpnes “Pavasari”, kas tika īpaši sakopts Lielās talkas laikā, tiks izdziedātas Eduarda Rozenštrauha melodijas, baudītas pašceptas kūkas un ballēts mārupiešu pašgatavoto laternu gaismā. Bet Lubānas novadā Zaļumballes laikā darbosies “brīvā mikrofona” princips – vienkopus tiks pulcēti esošie un bijušie kāzu un balles muzikanti no visa novada. Dažādas Zaļumballei veltītas aktivitātes notiks arī citviet, un atsevišķās pašvaldībās muzicēt aicināti arī muzikanti no mūsu kaimiņvalstīm-simtgadniecēm Lietuvas un Igaunijas.
Novērtējot zaļumballes fenomenu Latvijā un citviet pasaulē, pētnieku grupas SERDE tradicionālās kultūras pētnieces Ieva Vītola un Signe Pucena izveidojušas īpašu zaļumballes tradīciju burtnīcu, kurā apkopoti stāsti par piedzīvoto zaļumballēs dažādās Latvijas vietās un laikos – gan pirmskara Latvijā, gan padomju gados, gan mūsdienās. Izdevumu papildina zaļumbaļļu fotogrāfijas un afišas, kas, tāpat kā atmiņu stāsti, ir brīnišķīgs informācijas avots par līdz šim maz pētīto, taču savulaik tik populāro tradīciju Latvijā.
Kā dažādos laikos rīkotas zaļumballes, kādi bijuši to nerakstītie likumi, labās manieres un dzīvīgākās tradīcijas, kādas melodijas spēlētas, kādi danči griezti un kā jaunieši vairāk vai mazāk slepus laidušies uz daudzus kilometrus attālām zaļumballēm – to visu iespējams izlasīt vienuviet, lejupielādējot burtnīcas elektronisko versiju vietnē https://lv100.lv/programma/kalendars/simtgades-zalumballe.
Turpat varat atrast arī savu īsto zaļumballi – sekojot saitei, iespējams aplūkot gan digitālo karti, kas tapusi sadarbībā ar pasākumu platformu www.kurpes.lv, gan visu norises vietu afišu ar precīzām zaļumbaļļu vietām un sākuma laikiem.
Fotogrāfijas no ieskandināšanas pasākuma aplūkojamas šeit: https://flic.kr/s/aHsmfNJFKj (fotogrāfs Kaspars Teilāns).
Papildu informācija: Inga Bika, Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste - mājaslapas redaktore
Kultūras ministrija
E-pasts: Inga.Bika@km.gov.lv
www.lv100.lv
